Pirms Lieldienām gandrīz katrā mājā krāso olas. Ja vēl ģimenē aug bērni, šis rituāls ir neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa, kas atmodina radošu garu un vairo prieku.
Sīpolu mizas nepieviļ
Šo tradīciju vienmēr turējuši godā uzņēmēji Sandra un Valdis Ošiņi. Gan savā bērnībā, gan vēlāk, kad izveidoja ģimeni un audzināja meitu un dēlu, gan tagad, kad bērni jau pieauguši.
Lieldienu olu krāsošanai viņi nododas ar lielu izziņas kāri, gandrīz ik gadu atklāj kādu jaunu metodi, lai būtu košas olas, un pārbauda, cik efektīva un noturīga ir viena vai otra dabiskā krāsviela. – Pārsteiguma moments vienmēr ir garantēts! – saka Sandra.
Pēc viņas domām, nepārspējamas ir sīpolu mizas. Tās nokrāso ij baltās, ij brūnās olas, spēj radīt brīnumainas toņu gammas gan vienas pašas, gan kopā ar citām dabiskajām krāsvielām. – Lai sīpolu mizu novārījums būtu intensīvāks un olas košākas, to sagatavojam jau iepriekšējā vakarā vai vairākas stundas pirms olu krāsošanas, – stāsta Sandra. – Katru gadu krāsojot sīpolu mizās, izdomājām, ka var taču no tām izgriezt aplikācijas – zaķīti, puķīti, saulīti vai ko citu. Tos piesienot vai stingri pietinot pie olas, veidojas interesants raksts un toņu daudzveidība.
Savukārt marmoram raksturīgu stiegrojumu iegūst, sausas sīpolu mizas sagriežot smalkos gabaliņos un pietinot olai. Eksperimentējot ar olu krāsošanu, Ošiņiem visērmīgāk bijis sīpolu mizu caurumošana ar dokumentu caurumsitēju. Sanākot olas ar pumpiņām.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
